Šajā pētījumā pētnieki no Edītes Kovanas universitātes Austrālijā iekļāva 89 sievietes — 43 sievietes piedalījās vingrojumu daļā; kontroles grupa to nedarīja.
Sportisti 12 nedēļu laikā veica mājas treniņu programmu. Tā ietvēra iknedēļas pretestības treniņu sesijas un 30 līdz 40 minūtes aerobikas vingrinājumu.
Pētnieki atklāja, ka pacienti, kuri vingroja, staru terapijas laikā un pēc tās ātrāk atguvās no vēža izraisīta noguruma, salīdzinot ar kontroles grupu. Vingrotāji arī novēroja ievērojamu ar veselību saistītās dzīves kvalitātes pieaugumu, kas varētu ietvert emocionālās, fiziskās un sociālās labsajūtas rādītājus.
"Vingrinājumu apjoms bija paredzēts pakāpeniski palielināt, un galvenais mērķis bija panākt, lai dalībnieki atbilstu valsts vadlīnijām par ieteicamajiem vingrinājumu līmeņiem," sacīja pētījuma vadītājs Georgios Mavropalias, Medicīnas un veselības zinātņu skolas pēcdotorantūras pētnieks.
"Tomēr vingrojumu programmas bija atbilstošas dalībnieku fiziskajām spējām, un mēs atklājām, ka pat daudz mazākas vingrojumu devas nekā tās, kas ieteiktas [Austrālijas] nacionālajās vadlīnijās, var būtiski ietekmēt ar vēzi saistīto nogurumu un ar veselību saistīto dzīves kvalitāti staru terapijas laikā un pēc tās," universitātes preses relīzē sacīja Mavropalias.
Austrālijas nacionālās vadlīnijas vēža slimniekiem paredz 30 minūtes vidējas intensitātes aerobikas vingrinājumu piecas dienas nedēļā vai 20 minūtes intensīvas aerobikas vingrinājumu trīs dienas nedēļā. Tas ir papildus spēka treniņu vingrinājumiem divas līdz trīs dienas nedēļā.
Saskaņā ar Pensilvānijā bāzētās bezpeļņas organizācijas Living Beyond Breast Cancer datiem, aptuveni 1 no 8 sievietēm un 1 no 833 vīriešiem dzīves laikā tiek diagnosticēts krūts vēzis.
Pētījums parādīja, ka mājas vingrojumu programma staru terapijas laikā ir droša, iespējama un efektīva, sacīja pētījuma vadītājs profesors Robs Ņūtons, vingrojumu medicīnas profesors.
“Pacientiem varētu būt vēlams mājas protokols, jo tas ir lēts, neprasa ceļošanu vai klātienes uzraudzību, un to var veikt pacienta izvēlētā laikā un vietā,” viņš teica paziņojumā presei. “Šīs priekšrocības var sniegt ievērojamu komfortu pacientiem.”
Pētījuma dalībnieki, kuri uzsāka vingrojumu programmu, parasti to ievēroja. Viņi ziņoja par ievērojamiem uzlabojumiem vieglās, vidēji enerģiskās un intensīvās fiziskās aktivitātēs līdz pat gadam pēc programmas beigām.
“Šķiet, ka šajā pētījumā iekļautā vingrojumu programma ir izraisījusi izmaiņas dalībnieku uzvedībā saistībā ar fiziskajām aktivitātēm,” sacīja Mavropalias. “Tādējādi, papildus tiešajai labvēlīgajai ietekmei uz ar vēzi saistītā noguruma mazināšanos un ar veselību saistītās dzīves kvalitātes uzlabošanu staru terapijas laikā, mājas vingrojumu protokoli var izraisīt izmaiņas dalībnieku fiziskajā aktivitātē, kas saglabājas arī pēc programmas beigām.”
Pētījuma rezultāti nesen tika publicēti žurnālā Krūts vēzis.
No: Karas Muresas, HealthDay reportieres
Publicēšanas laiks: 2022. gada 30. novembris