Ja dodat priekšroku vingrot brīvā dabā, īsākās dienas var ietekmēt jūsu spēju paspēt uz agrajiem rīta vai vakara treniņiem. Un, ja jums nepatīk vēsāks laiks vai jums ir tāda slimība kā artrīts vai astma, ko var ietekmēt temperatūras pazemināšanās, tad, dienām kļūstot aukstākām un tumšākām, jums var rasties jautājumi par vingrošanu brīvā dabā.
Šeit ir sniegtas dažas vadlīnijas par labāko laiku vingrošanai un drošības pasākumiem, kas jāveic, trenējoties vai vienkārši aktīvi darbojoties aukstā laikā.
Labākais laiks vingrošanai
Atbilde uz pirmo jautājumu ir vienkārša. Vislabākais laiks vingrošanai ir jebkurš laiks, kad to varat darīt visregulārāk. Ir daži svarīgi apsvērumi, tostarp drošība vietā, kur vingrosiet, vietējās satiksmes intensitāte un pietiekams apgaismojums. Tomēr ideāla treniņa laika noteikšanai nav jēgas, ja tas nav jums piemērots laiks.
Tāpēc noskaidrojiet, kurš diennakts laiks ļaus jums pieturēties pie savas programmas — agrs rīts, pusdienu pārtraukums, tūlīt pēc darba vai vēls vakars. Nav ideāla laika vingrošanai, tāpēc atrodiet sev piemērotāko laiku un centieties vingrot pēc iespējas vairāk dienu, vienlaikus rūpīgi ievērojot drošību.
Kā vingrot ziemā un rudenī
Pat ja esat īsts āra vingrošanas cienītājs, ir ieteicams parūpēties par dažām iekštelpu vingrošanas iespējām, kad laikapstākļi kļūst īpaši slikti. Apsveriet iespēju izmēģināt grupu fitnesa vai tiešsaistes nodarbības, piemēram, jogu un apļveida treniņu, lai nodrošinātu dažādību un saglabātu aktivitāti, kad vingrošana brīvā dabā vienkārši nav iespējama.
Rudens ir arī lielisks laiks, lai izmēģinātu jaunas aktivitātes, kas izmanto mainīgo gadalaiku skaistumu. Ja esat dedzīgs gājējs vai skrējējs, izmēģiniet pārgājienus, skriešanu pa takām vai kalnu riteņbraukšanu. Papildus krāšņajām ainavām pārgājieni nodrošina lielisku kardio un ķermeņa apakšdaļas treniņu. Atkarībā no reljefa, kurā dzīvojat, pārgājieni var nodrošināt arī sava veida intervāla treniņu, jo jūs pārmaiņus kāpjat kalnos un pārvietojaties pa lēzenākām kalnu grēdām. Un, tāpat kā visi āra vingrinājumu veidi, pārgājieni ir lielisks stresa mazinātājs, kas var uzlabot garastāvokli un vispārējo veselību.
Ja pārgājieni vai skriešana pa takām rada sāpes, jūs iepriecinās dzirdēt, ka riteņbraukšana ir mazāk noslogota locītavām. Ja pirmo reizi nodarbojaties ar riteņbraukšanu, sāciet uz līdzenākām virsmām, pirms pārejiet uz kalnu riteņbraukšanu pakalnos vai lielākā augstumā. Jebkurā gadījumā jūs iegūsiet lielisku kardio treniņu bez locītavu nodiluma, kas rodas skriešanas vai pārgājienu laikā.
Vingrošanas padomi aukstā laikā
Ja vēlaties pieturēties pie iešanas, skriešanas vai skrējiena programmas, ko esat ievērojis visu vasaru, vēsāks laiks un samazināts mitrums var padarīt jūsu treniņus daudz ērtākus un tādējādi mazināt noguruma sajūtu un uzlabot sniegumu. Tāpēc šis varētu būt ideāls laiks, lai sevi izaicinātu un veidotu izturību.
Neatkarīgi no tā, kādu aktivitāti izvēlaties, mainoties gadalaikiem, ir jāņem vērā daži drošības pasākumi:
- Pārbaudiet laikapstākļus. Šis ir vissvarīgākais drošības padoms, īpaši, ja dzīvojat apgabalā, kur temperatūra dažreiz strauji pazeminās vai vētras mēdz tuvoties bez brīdinājuma. Pēdējais, ko vēlaties, ir atrasties 3 jūdžu attālumā no savas automašīnas uz nomaļas takas, kad tuvojas negaisa mākoņi. Pirms došanās ārā, pārbaudiet vietējos laikapstākļus un nebaidieties atcelt izbraucienu, ja neesat pārliecināts par dienas laikapstākļu drošību.
- Sazinieties ar ģimeni vai draugiem. Pārliecinieties, ka citi zina, kur jūs atradīsities ārkārtas gadījumā, īpaši, ja treniņi ved ārpus iestaigātām takām. Pastāstiet draugam vai ģimenes loceklim, kur novietosiet automašīnu, kurā virzienā dosities un cik ilgi plānojat atrasties ārpus mājas.
- Ģērbieties atbilstoši. Vairāku ziemas sporta apģērba slāņu valkāšana var palīdzēt jums justies droši un silti, vingrojot ārā. Vislabākā kombinācija varētu būt mitrumu uzsūcošs apakšējais slānis, siltāks flīsa vai vilnas vidusslānis un vieglāks ūdensnecaurlaidīgs virsējais slānis. Vēsākā laikā jūsu ķermeņa temperatūra svārstīsies vairāk, tāpēc novelciet kārtas, kad kļūst pārāk silts, un uzvelciet tās atpakaļ, kad atdziestieties. Valkājiet apavus ar labu saķeri, it īpaši, ja dosities pārgājienā vai skrienat pa slidenām takām ar nokritušām lapām vai sniegu. Visbeidzot, valkājiet spilgtas krāsas vai atstarojošu apģērbu, lai garāmbraucošo automašīnu vadītāji jūs varētu redzēt.
- Uzturēt pietiekamu hidratāciju. Uzturēt pietiekamu hidratāciju ir tikpat svarīgi gan vēsākā laikā, gan karstumā. Dzeriet ūdeni pirms, treniņa laikā un pēc tā, kā arī noteikti paņemiet līdzi ūdeni vai sporta dzērienu, ja pavadīsiet garu dienu ārā.
- Gatavojieties tāpat kā jebkuram treniņam. Pat ja izbaudāt jauku pārgājienu ar draugiem un bieži apstājaties, lai baudītu skatus, jūs joprojām vēlēsities izturēties pret šo izbraucienu kā pret jebkuru citu fizisko aktivitāti. Papildus atbilstošai šķidruma uzņemšanai ēdiet pareizos pārtikas produktus, lai nodrošinātu enerģiju treniņam, paņemiet līdzi veselīgas uzkodas, ja ilgstoši atradīsities ārā, iesildieties pirms treniņa un atvēsinieties pēc tam.
Visbeidzot, neaizmirstiet faktu, ka fiziskajām aktivitātēm nav jābūt strukturētām, plānotām vai īpaši intensīvām, lai sniegtu nozīmīgu labumu veselībai. Sporta aktivitātes brīvā dabā vai pat vienkārši bumbas mešana vai spārdīšana ar bērniem derēs, tāpat kā dārza darbi un darbi brīvā dabā, kurus esat ignorējis pārāk karsta laika dēļ. Jebkura aktivitāte, kas ved jūs ārā un liek jūsu sirdij pukstēt, radīs nozīmīgu labumu veselībai un labsajūtai.
No: Sedriks X. Braients
Publicēšanas laiks: 2022. gada 30. novembris